Somatoformā veģetatīvā disfunkcija un neizreaģētās emocijas
Kad ķermenis "runā", bet neviens izmeklējums neko neapstiprina...

Sirdsklauves bez jeb kāda iemesla. Smakšanas sajūta un elpas trūkums. Reiboņi, kas parādās tieši tad, kad šķiet, ka viss ir kārtībā. Galvassāpes, bezmiegs, ķermeņa trīce, trauksmes sajūta, nedrošības sajūta utt.
Tā izpaužas somatoformā veģetatīvā disfunkcija (SVD) - stāvoklis, kad ķermenim ir ļoti reāli, fiziski simptomi, taču izmeklējumi neuzrāda pilnīgi neko. Daudzi cilvēki gadiem klīst no viena speciālista pie otra. Asins analīzes un citi izmeklējumi vienkārši nespēj sniegt atbildi. Problēma nav orgānos, bet gan nervu sistēmā.
Kas notiek?
“Aisberga neredzamā daļa”: stress, trauksme, izdegšana un depresija
Ko patiesībā nozīmē panikas lēkmes, trauksme, izdegšana un depresija - un kāpēc ķermenis tos rada?

Mēs dzīvojam laikā, kur produktivitāte tiek glorificēta, pārslodze normalizēta, bet izdegšana tiek uztverta kā vājuma pazīme, nevis problēma. Panikas lēkmes, trauksme, izdegšana un depresija var veidoties dažādu faktoru ietekmē. Daudziem cilvēkiem būtiska loma ilgstošam stresam, nervu sistēmas pārslodzei, neapstrādātai emocionālai pieredzei un uzkrātam iekšējam spriegumam var arī izpausties kā iesprostota, neizlādēta stresa enerģija. Taču nozīme var būt arī bioloģiskiem, ģenētiskiem, hormonāliem, veselības un dzīvesveida faktoriem.
Šajā rakstā aprakstīta viena no perspektīvām par to, kā ilgstošs stress, nervu sistēmas pārslodze un nepārstrādāta emocionālā pieredze var ietekmēt cilvēka pašsajūtu. Tas nav paredzēts kā medicīniska diagnoze vai universāls skaidrojums visiem gadījumiem, bet gan vairāk par ķermeņa signāliem, kas atgādina par atgriezšanos pie sevis.
Kā pagātne kļūst par šodienas reakciju?
Kad stress kļūst par problēmu?
Stresu laiku pa laikam piedzīvojam mēs
visi. Un no tā nevar pilnībā izvairīties, taču stresa menedžments
un pārvaldības tehnikas var krietni palīdzēt.

Kas ir stress?
Stress ir ķermeņa reakcija uz spiedienu no konkrētas situācijas vai notikuma. Balstoties uz ārējiem vai iekšējiem stresoriem, kas izjauc ierasto līdzsvaru un prasa pielāgošanos. Tā ir dabiska aizsargreakcija, kas piemīt ikvienam, kas sagatavo ķermeni cīņai vai bēgšanai. Sastingumam vai izdabāšanai. Kad vairāk tiek skarta cilvēka drošība, identitāte, kontrole, vērtības vai nākotnes plāni.
Taču stress kļūst par problēmu, ja stresori turpinās bez atvieglojuma vai atpūtas periodiem.
Trauksmes novērtējuma tests
Šis tests nav medicīniska diagnoze, bet pašrefleksijas instruments sava emocionālā stāvokļa apzināšanai. Tests ir balstīts uz starptautiski izmantotu trauksmes skrīninga testu GAD-7 (Generalized Anxiety Disorder-7).

Psihosomatika kā palīgs skaidrojumam
Mēs bieži jūtam, ka kaut kas nav okey… bet iespējams, izvēlamies to neredzēt.
Ignorējam nogurumu un
strādājam pāri resursiem, neapzināti apspiežam emocijas un
pielāgojamies citiem. Slimība kļūst par
signālu, nevis tikai virspusēju
problēmu.
Psihosomatika pēta, kā zemapziņā uzkrātās emocijas ietekmē fizisko veselību. Ja nav līdzsvara starp ķermeni, prātu, emocijām un iekšējo pasauli - rodas diskomforts.
Kā skaņu terapija iedarbojas uz ķermeni un nervu sistēmu?
Parasimpātiskās nervu sistēmas aktivizācija
Pētījumi rāda, ka ritmiskas skaņas un frekvences palīdz aktivizēt parasimpātisko nervu sistēmu - stāvokli, kas atbild par mieru, atjaunošanos un “rest & digest” reakciju. Procesi norisinās caur: vagusa nerva stimulāciju (galvenais parasimpātiskās sistēmas ceļš) un skaņas vibrācijām, kas izplatās caur ķermeni un audiem.
Kas ir skaņu terapija?
Tā ir maiga, bet spēcīga metode, kas ļauj nevis
“darīt”, bet
vienkārši būt un ļauties procesam.
Skaņu terapija ir sena terapeitiska prakse, kurā tiek izmantotas rezonanses vibrācijas no tādiem instrumentiem kā Tibetas dziedošajiem traukiem un kamertoņiem, lai līdzsvarotu cilvēka nervu sistēmu, smadzeņu darbību un fizioloģiskos procesus organismā. Tādējādi, veicinot fizisko un emocionālo labsajūtu.

Zināšanu mantojums
Šīs zināšanas nav radušās mūsdienu tendencēs vai
nejaušos eksperimentos. Tās ir senas tradīcijas, kas gadsimtiem
ilgi rūpīgi nodotas no skolotāja māceklim, no mūkiem nākamajām
paaudzēm, saglabājot izpratni par skaņu, vibrāciju un to ietekmi uz
cilvēku.
Tā darbojas pēc rezonanses principa, kur skaņas frekvences palīdz saskaņot ķermeņa dabiskās vibrācijas, nomierinot nervu sistēmu, mazinot trauksmi un atjaunot iekšējo harmoniju.
Sesijas laikā ķermenis pakāpeniski ieiet dziļā relaksācijas stāvoklī, kur:
- nomierinās nervu sistēma
- samazinās stress un trauksme
- atbrīvojas uzkrātā emocionālā spriedze
- aktivizējas organisma dabiskie pašdziedināšanās procesi šūnu līmenī
Skaņu terapija nav tikai dzirdama - tā ir sajūtama visā ķermenī. Vibrācijas maigi “izkustina” sasprindzinājumu, palīdzot atlaist kontroli un atgriezties kontaktā ar sevi. Tās pamatā ir vibrāciju iedarbība uz ķermeni. Cilvēka ķermenis sastāv aptuveni no 60–70% ūdens, kas ir lielisks skaņas viļņu vadītājs. Skaņas vibrācijas izplatās caur audiem, ietekmējot šūnas, nervu galus un receptorus.
Kā skaņu terapija iedarbojas uz organismu?
Perfekcionisma epidēmija - neapzinātais mehānisms
Perfekcionisms bieži izskatās pēc vēlmes visu izdarīt
vairāk kā labi.
Bet patiesībā tas ir baiļu un trauksmes rezultāts Tā
sakne – bailes kļūdīties, just kaunu vai vainu, piedzīvot sajūtas,
ar kurām reiz bērnībā nebija droši saskarties.
Zemapziņā “ja būšu perfekta, tad būšu mīlēta, droša, pieņemta.”
Kāpēc perfekcionisms nav tik laba lieta, kā reizēm šķiet?
Harmoniski un disharmoniski stāvokļi
Kad esam disharmonijā, rodas sajūta, ka trūkst kaut kas būtisks. Mēs jūtamies izolēti, vientuļi un apjukuši, it kā neiederētos nekur. Prātā valda neskaidrība, trūkst koncentrēšanās spēju un saiknes ar intuīciju. Rodas vēlme visu kontrolēt, dominēt, parādās manipulatīva uzvedība un zema pašapziņa.
Bieži pavada kauns par sevi, savu ķermeni vai emocijām. Mīlestība tiek meklēta ārpusē, nevis sevī, kas rada līdzatkarību un vilšanos.
Šis stāvoklis attālina no sevis paša, vājina veselību un izsmeļ spēku.
Vairāk par to lasi šeit.