Pāriet uz galveno saturu
Nelda Zelmene
  • Mentorings
  • Hercu terapija
  • Resursi
  • Atsauksmes
  • Blogs
  • Par mani

Jaunākie ieraksti

  • Somatoformā veģetatīvā disfunkcija un neizreaģētās emocijas
    11. jūl. 2026
  • “Aisberga neredzamā daļa”: stress, trauksme, izdegšana un depresija
    1. jūl. 2026
  • Kad stress kļūst par problēmu?
    1. jūl. 2026
  • Trauksmes novērtējuma tests
    7. maijs 2026
  • Psihosomatika kā palīgs skaidrojumam
    7. maijs 2026
  • Kā skaņu terapija iedarbojas uz ķermeni un nervu sistēmu?
    23. marts 2026
  • Kas ir skaņu terapija?
    23. marts 2026


Somatoformā veģetatīvā disfunkcija un neizreaģētās emocijas

11. jūl. 2026, Nav komentāru

Kad ķermenis "runā", bet neviens izmeklējums neko neapstiprina...


Sirdsklauves bez jeb kāda iemesla. Smakšanas sajūta un elpas trūkums. Reiboņi, kas parādās tieši tad, kad šķiet, ka viss ir kārtībā. Galvassāpes, bezmiegs, ķermeņa trīce, trauksmes sajūta, nedrošības sajūta utt. 

Tā izpaužas somatoformā veģetatīvā disfunkcija (SVD) - stāvoklis, kad ķermenim ir ļoti reāli, fiziski simptomi, taču izmeklējumi neuzrāda pilnīgi neko. Daudzi cilvēki gadiem klīst no viena speciālista pie otra. Asins analīzes un citi izmeklējumi vienkārši nespēj sniegt atbildi. Problēma nav orgānos, bet gan nervu sistēmā.

Kas notiek?

Lasīt tālāk »

“Aisberga neredzamā daļa”: stress, trauksme, izdegšana un depresija

1. jūl. 2026, Nav komentāru

Ko patiesībā nozīmē panikas lēkmes, trauksme, izdegšana un depresija - un kāpēc ķermenis tos rada?

737C3CB8-9011-435E-B42D-96F0849521DD-1.jpg

Mēs dzīvojam laikā, kur produktivitāte tiek glorificēta, pārslodze normalizēta, bet izdegšana tiek uztverta kā vājuma pazīme, nevis problēma. Panikas lēkmes, trauksme, izdegšana un depresija var veidoties dažādu faktoru ietekmē. Daudziem cilvēkiem būtiska loma ilgstošam stresam, nervu sistēmas pārslodzei, neapstrādātai emocionālai pieredzei un uzkrātam iekšējam spriegumam var arī izpausties kā iesprostota, neizlādēta stresa enerģija. Taču nozīme var būt arī bioloģiskiem, ģenētiskiem, hormonāliem, veselības un dzīvesveida faktoriem.

Šajā rakstā aprakstīta viena no perspektīvām par to, kā ilgstošs stress, nervu sistēmas pārslodze un nepārstrādāta emocionālā pieredze var ietekmēt cilvēka pašsajūtu. Tas nav paredzēts kā medicīniska diagnoze vai universāls skaidrojums visiem gadījumiem, bet gan vairāk par ķermeņa signāliem, kas atgādina par atgriezšanos pie sevis.


Kā pagātne kļūst par šodienas reakciju?

Lasīt tālāk »

Kad stress kļūst par problēmu?

1. jūl. 2026, Nav komentāru

Stresu laiku pa laikam piedzīvojam mēs visi. Un no tā nevar pilnībā izvairīties, taču stresa menedžments un pārvaldības tehnikas var krietni palīdzēt.

Screenshot_2026-07-01_at_15_14_04.jpg

Kas ir stress?

Stress ir ķermeņa reakcija uz spiedienu no konkrētas situācijas vai notikuma. Balstoties uz ārējiem vai iekšējiem stresoriem, kas izjauc ierasto līdzsvaru un prasa pielāgošanos. Tā ir dabiska aizsargreakcija, kas piemīt ikvienam, kas sagatavo ķermeni cīņai vai bēgšanai. Sastingumam vai izdabāšanai. Kad vairāk tiek skarta cilvēka drošība, identitāte, kontrole, vērtības vai nākotnes plāni.

Taču stress kļūst par problēmu, ja stresori turpinās bez atvieglojuma vai atpūtas periodiem.

Lasīt tālāk »

Trauksmes novērtējuma tests

7. maijs 2026, Nav komentāru

Šis tests nav medicīniska diagnoze, bet pašrefleksijas instruments sava emocionālā stāvokļa apzināšanai. Tests ir balstīts uz starptautiski izmantotu trauksmes skrīninga testu GAD-7 (Generalized Anxiety Disorder-7).

FB_posts.jpg

Lasīt tālāk »

Psihosomatika kā palīgs skaidrojumam

7. maijs 2026, Nav komentāru


Mēs bieži jūtam, ka kaut kas nav okey… bet iespējams, izvēlamies to neredzēt.

Ignorējam nogurumu un strādājam pāri resursiem, neapzināti apspiežam emocijas un pielāgojamies citiem. Slimība kļūst par signālu, nevis tikai virspusēju problēmu.

Psihosomatika pēta, kā zemapziņā uzkrātās emocijas ietekmē fizisko veselību. Ja nav līdzsvara starp ķermeni, prātu, emocijām un iekšējo pasauli - rodas diskomforts.


Lasīt tālāk »

Kā skaņu terapija iedarbojas uz ķermeni un nervu sistēmu?

23. marts 2026

Parasimpātiskās nervu sistēmas aktivizācija

Pētījumi rāda, ka ritmiskas skaņas un frekvences palīdz aktivizēt parasimpātisko nervu sistēmu - stāvokli, kas atbild par mieru, atjaunošanos un “rest & digest” reakciju. Procesi norisinās caur: vagusa nerva stimulāciju (galvenais parasimpātiskās sistēmas ceļš) un skaņas vibrācijām, kas izplatās caur ķermeni un audiem.

Lasīt tālāk »

Kas ir skaņu terapija?

23. marts 2026

Tā ir maiga, bet spēcīga metode, kas ļauj nevis “darīt”, bet vienkārši būt un ļauties procesam.

Skaņu terapija ir sena terapeitiska prakse, kurā tiek izmantotas rezonanses vibrācijas no tādiem instrumentiem kā Tibetas dziedošajiem traukiem un kamertoņiem, lai līdzsvarotu cilvēka nervu sistēmu, smadzeņu darbību un fizioloģiskos procesus organismā. Tādējādi, veicinot fizisko un emocionālo labsajūtu.

IMG_1815.jpg

Zināšanu mantojums

Šīs zināšanas nav radušās mūsdienu tendencēs vai nejaušos eksperimentos. Tās ir senas tradīcijas, kas gadsimtiem ilgi rūpīgi nodotas no skolotāja māceklim, no mūkiem nākamajām paaudzēm, saglabājot izpratni par skaņu, vibrāciju un to ietekmi uz cilvēku.

Tā darbojas pēc rezonanses principa, kur skaņas frekvences palīdz saskaņot ķermeņa dabiskās vibrācijas, nomierinot nervu sistēmu, mazinot trauksmi un atjaunot iekšējo harmoniju.

Sesijas laikā ķermenis pakāpeniski ieiet dziļā relaksācijas stāvoklī, kur:

  • nomierinās nervu sistēma
  • samazinās stress un trauksme
  • atbrīvojas uzkrātā emocionālā spriedze
  • aktivizējas organisma dabiskie pašdziedināšanās procesi šūnu līmenī

Skaņu terapija nav tikai dzirdama - tā ir sajūtama visā ķermenī. Vibrācijas maigi “izkustina” sasprindzinājumu, palīdzot atlaist kontroli un atgriezties kontaktā ar sevi. Tās pamatā ir vibrāciju iedarbība uz ķermeni. Cilvēka ķermenis sastāv aptuveni no 60–70% ūdens, kas ir lielisks skaņas viļņu vadītājs. Skaņas vibrācijas izplatās caur audiem, ietekmējot šūnas, nervu galus un receptorus.

Kā skaņu terapija iedarbojas uz organismu?

Lasīt tālāk »

Perfekcionisma epidēmija - neapzinātais mehānisms

23. okt. 2025

Perfekcionisms bieži izskatās pēc vēlmes visu izdarīt vairāk kā labi.
Bet patiesībā tas ir baiļu un trauksmes rezultāts Tā sakne – bailes kļūdīties, just kaunu vai vainu, piedzīvot sajūtas, ar kurām reiz bērnībā nebija droši saskarties. 

Zemapziņā “ja būšu perfekta, tad būšu mīlēta, droša, pieņemta.”

Kāpēc perfekcionisms nav tik laba lieta, kā reizēm šķiet?

Lasīt tālāk »

Harmoniski un disharmoniski stāvokļi

2. jūn. 2025
Saskaņā ar senajiem austrumu skatījumiem cilvēkā darbojas septiņi galvenie enerģijas centri, kas ietekmē pašsajūtu un līdzsvaru. Tās nosaka, kā enerģija cirkulē ķermenī un apziņā, ietekmējot gan fizisko veselību, gan emocionālo stabilitāti un iekšējo harmoniju.

Kad esam disharmonijā, rodas sajūta, ka trūkst kaut kas būtisks. Mēs jūtamies izolēti, vientuļi un apjukuši, it kā neiederētos nekur. Prātā valda neskaidrība, trūkst koncentrēšanās spēju un saiknes ar intuīciju. Rodas vēlme visu kontrolēt, dominēt, parādās manipulatīva uzvedība un zema pašapziņa.

Bieži pavada kauns par sevi, savu ķermeni vai emocijām. Mīlestība tiek meklēta ārpusē, nevis sevī, kas rada līdzatkarību un vilšanos.

Šis stāvoklis attālina no sevis paša, vājina veselību un izsmeļ spēku.

Vairāk par to lasi šeit.

Lasīt tālāk »

© 2025 Nelda Zelmene - Visas tiesības aizsargātas