Somatoformā veģetatīvā disfunkcija un neizreaģētās emocijas
Kad ķermenis "runā", bet neviens izmeklējums neko neapstiprina...
Sirdsklauves bez jeb kāda iemesla. Smakšanas sajūta un elpas trūkums. Reiboņi, kas parādās tieši tad, kad šķiet, ka viss ir kārtībā. Galvassāpes, bezmiegs, ķermeņa trīce, trauksmes sajūta, nedrošības sajūta utt.
Tā izpaužas somatoformā veģetatīvā disfunkcija (SVD) - stāvoklis, kad ķermenim ir ļoti reāli, fiziski simptomi, taču izmeklējumi neuzrāda pilnīgi neko. Daudzi cilvēki gadiem klīst no viena speciālista pie otra. Asins analīzes un citi izmeklējumi vienkārši nespēj sniegt atbildi. Problēma nav orgānos, bet gan nervu sistēmā.
Kas notiek?
Mūsu veģetatīvā nervu sistēma (VNS) strādā bez mūsu apzinātas kontroles - tā regulē sirdsdarbību, elpošanu, gremošanu, svīšanu. Tai ir divas daļas: simpātiskā (cīņas vai bēgšanas režīms) un parasimpātiskā (miera un atjaunošanās režīms). Veselā ķermenī šīs divas sistēmas mijiedarbojas kā svārsts - sasprindzinājums nomainās ar atslābumu.
Taču, ja cilvēks ilgstoši dzīvo stresā, emocionālā spriedzē vai izdegšanā, šis svārsts iestrēgst. Simpātiskā sistēma paliek ieslēgta pat tad, kad reālu draudu vairs nav - un ķermenis sāk raidīt trauksmes signālus, kurus mēs interpretējam kā slimību.
Kāpēc jāskatās tālāk par simptomiem?
Amerikāņu psihiatrs un traumu pētnieks Besels van der Kolks (Bessel van der Kolk), grāmatas The Body Keeps the Score autors, gadu desmitiem dokumentējis, kā nepārstrādāta trauma un neizteiktas emocijas burtiski pārveido ķermeņa un smadzeņu darbību. Viņa novērojums ir vienkāršs, bet spēcīgs: ķermenis atceras to, ko prāts mēģina aizmirst vai nomākt. Emocijas, kuras savulaik nebija droši izjust vai izteikt - dusmas, bezpalīdzība, bēdas, bailes - nekur nepazūd. Tās paliek nervu sistēmā kā neizlādēta enerģija.
Neirozinātnieks Stīvens Poržess (Stephen Porges), polivagālās teorijas autors, ir parādījis, ka klejotājnervs (nervus vagus) ir galvenais šosejas ceļš, pa kuru ķermenis pārraida draudu vai drošības signālus. Kad cilvēks ilgstoši piedzīvo emocionālu spriedzi - īpaši tādu, ko nevar izteikt vārdos vai atrisināt - ķermenis paliek "iesprūdis" aizsardzības stāvoklī: muskuļi sasprindzināti, elpošana sekla, gremošana traucēta, sirds sitas paātrināti vai nevienmērīgi.
Savukārt traumu terapeits Pīters Levins (Peter Levine), somatiskās pieredzēšanas (Somatic Experiencing) metodes autors, uzsver, ka ja dabiskā aizsardzības reakcija (cīnies, bēdz vai sastingsti) tiek pārtraukta vai apspiesta, mobilizētā enerģija paliek "iesprostota" nervu sistēmā un turpina meklēt izeju, bieži vien tieši caur fiziskiem simptomiem.
Citiem vārdiem sakot, SVD nereti nav "iedomāta" slimība un nav arī tikai "stress" vispārīgā nozīmē. Tā bieži ir emociju valoda, ko ķermenis izmanto tad, kad prāts tās nav spējis vai drīkstējis izteikt citādi.
Par ārstēšanu
Esmu par to, lai prioritāte primāri būtu vērsta uz dabīgiem, ķermeni un nervu sistēmu atbalstošiem risinājumiem - nevis uz antidepresantiem kā pirmo un vienīgo atbildi. Vienlaikus godīgi jāsaka: ir brīži, kad cilvēks patiešām neredz nekādu izeju - kad trauksme vai panikas lēkmes ir tik intensīvas, ka ikdiena kļūst nepanesama. Šādos gadījumos medikaments, ko izrakstījis ārsts, var būt tas pagaidu balsts, kas dod iespēju vispār elpot un stabilizēt nervu sistēmu.
Nav vienas maģiskās tabletes. Šī tablete strādā ar simptomu, nevis ar cēloni. Ilgtermiņā ilgtspējīgas pārmaiņas nāk nevis no ķīmijas, bet no darba ar to, kas patiešām notiek nervu sistēmā un neizteiktajās emocijās. Tāpēc, ja veselības stāvoklis to atļauj un ārsts to apstiprina, es aicinu virzīties uz somatiskām, ķermeņa balstītām tehnikām (bieži vien, šo arī iesaka), kas palīdz nervu sistēmai iemācīties pašam atgriezties līdzsvarā - nevis paļauties uz ārēju atbalstu uz nenoteiktu laiku.
Hercu terapija - skaņa, kas regulē nervu sistēmu
Šeit savā darbā izmantoju hercu terapiju - Tibetas skanošo trauku zemās un augstās frekvences skaņas un vibrāciju izmantošanu, lai palīdzētu ķermenim un nervu sistēmai atgriezties parasimpātiskajā (atjaunojošajā stāvoklī).
Šī nav vien senā prakse - tai arvien vairāk ir arī zinātnisks pamatojums. Pētījumi ar sirdsdarbības mainīguma (HRV) un EEG mērījumiem rāda, ka nozīmīgi palielina parasimpātiskās nervu sistēmas aktivitāti un mazina stresu un muskuļu sasprindzinājumu.
Pētījumi rāda, ka skaņu terapija samazina trauksmi un sāpes, vienlaikus palielinot parasimpātisko aktivāciju salīdzinājumā ar parastu rehabilitāciju vien. Pētījumi ar bezmiega pacientiem uzrādījuši uzlabotus miega rādītājus un izmaiņas smadzeņu darbībā.
Vibrācija konkrētās ķermeņa zonās (piemēram, ausu apvidū) var tieši ietekmēt klejotājnerva aktivitāti un limbiskās sistēmas (emociju centru) savienojamību smadzenēs - tas nozīmē, ka vibrācija un skaņa var būt tiešs, neinvazīvs ceļš, kā "uzrunāt" to nervu sistēmas daļu, kas atbild par mieru, drošības sajūtu un emociju regulāciju.
Praksē tas nozīmē - kamēr prāts mēģina "izdomāt" risinājumu, skaņas vibrācija ļauj ķermenim un zemapziņai strādāt savā tempā, apejot verbālo, analītisko prātu. Tieši tāpēc hercu terapija bieži papildina somatisko un emocionālo darbu tur, kur sarunu terapija viena pati nesasniedz dziļumu.
Ko darīt, ja pārņem panikas lēkme?
- Koncentrējies uz savu elpu. Diafragmālā elpošana palīdz klejotājnervam sūtīt signālus uz smadzenēm “ir droši būt”.
- Nebēdz no situācijām vai sajūtām. Nekrāj sevī dusmas vai aizvainojumu, jo tas, kas paliek neizteikts - agrāk vai vēlāk pieprasa vietu ķermenī.
- Pielieto kustību. Vai tās būtu somatiskās tehnikas vai lēna pastaiga - nesēdi dīvānā.
- Izmanto atbalstu un uzticamības personu, lai nepaliktu viens ar šo sajūtu.
Somatoformā veģetatīvā disfunkcija bieži ir ķermeņa veids, kā tas runā par to, ko prāts vēl nav spējis izteikt vai atrisināt. Tāpēc ir nepieciešama izpratne par nervu sistēmas fizioloģiju, somatisko tehniku pielietojums un atbalsta persona, lai palīdzētu cilvēkam ne tikai mazināt simptomus, bet arī atrast ceļu pie to patiesā avota - neizreaģētajām emocijām, kas gadiem gaidījušas savu vietu.
*Šis raksts sniedz vispārīgu, izglītojošu informāciju un neaizstāj ārsta, psihiatra vai psihoterapeita konsultāciju. Ja tev ir aizdomas par SVD vai citiem veselības traucējumiem, lūdzu, vispirms vērsies pie sava ģimenes ārsta.
Raksta autors: Nelda Zelmene | Hroniska stresa & Izdegšanas Prevencija | Holistiskā Trenere & Hercu Terapijas Speciāliste
Papildinājums avotam: Slimību kontroles un profilakses centrs