Kad stress kļūst par problēmu?
Stresu laiku pa laikam piedzīvojam mēs visi. Un no tā nevar pilnībā izvairīties, taču stresa menedžments un pārvaldības tehnikas var krietni palīdzēt.
Kas ir stress?
Stress ir ķermeņa reakcija uz spiedienu no konkrētas situācijas vai notikuma. Balstoties uz ārējiem vai iekšējiem stresoriem, kas izjauc ierasto līdzsvaru un prasa pielāgošanos. Tā ir dabiska aizsargreakcija, kas piemīt ikvienam, kas sagatavo ķermeni cīņai vai bēgšanai. Sastingumam vai izdabāšanai. Kad vairāk tiek skarta cilvēka drošība, identitāte, kontrole, vērtības vai nākotnes plāni.
Taču stress kļūst par problēmu, ja stresori turpinās bez atvieglojuma vai atpūtas periodiem.
Normālā situācijā stress ir īslaicīgs: rodas izaicinājums, organisms mobilizē resursus, situācija atrisinās un ķermenis atgriežas līdzsvarā.
Hroniska stresa gadījumā šis cikls nenoslēdzas. Ķermenis turpina dzīvot paaugstinātas gatavības režīmā, it kā briesmas joprojām būtu klātesošas.
Kā nevainīgs stress pāraug ilgstošā stresā? Stresa veidi:
- Pozitīvs stress (Eistress): Labvēlīga īslaicīga stresa reakcija. Patīkamas emocijas. Darbojas kā motivators.
- Negatīvs un postošs stress (Distress). Ko izraisa pārāk lielas grūtības vai ilgstošas problēmas jeb pieprasījums pārsniedz resursus.
Tālāk pēc sava ilguma un dinamikas tas tiek iedalīts trīs kategorijās: akūts, epizodisks akūts un hronisks.
- Akūts stress: Īss, spēcīgs trieciens; sistēma restartējas un strādā tālāk. Tas var būt gan pozitīvs, gan negatīvs. (Izaicinoša situācija,negadījums)
- Epizodisks akūts stress: Akūtu stresu piedzīvo regulāri. Šajā gadījumā organisms nepaspēj pilnībā atjaunot homeostāzi (miera stāvokli). Cilvēks pārdeg nevis no viena liela trieciena, bet no milzīga daudzuma mazu, nepārtrauktu " dzēšamu ugunsgrēku”. Raizējoties par dažādām lietām neatslābinot ne prātu, ne ķermeni. Smalka robeža uz izdegšanu, trauksmi, panikas lēkmēm un citām veselības problēmām.
- Hronisks stress: Ilgstoša, nepārtraukta stresa reakcija, kas ilgst nedēļām, mēnešiem vai gadiem ilgi, pat ja tiešs apdraudējums vairs nepastāv. Neatgriezeniski izsmeļot organisma resursus. Hronisks stress ir tikai pamats tālāk izrietošajām sekām - izraisot klīnisku depresiju, trauksmi, veģetatīvo disfunkciju utt. Rada bezpalīdzības, cinisma un "tukšuma" sajūtu. Ilgst nedēļām vai mēnešiem bez atelpas brīža. Pilnīga motivācijas un produktivitātes krišanās.
Hronisks stress ir ilgstoša organisma dzīvošana izdzīvošanas režīmā, kurā ķermenim un prātam nepietiek laika un resursu pilnvērtīgi atjaunoties.
Tuvākās nodarbības nervu sistēmas atjaunošanai un skaņu relaksācijas atradīsi šeit.
