Perfekcionisma epidēmija - neapzinātais mehānisms
Perfekcionisms bieži izskatās pēc vēlmes visu izdarīt vairāk kā labi.
Bet patiesībā tas ir baiļu un trauksmes rezultāts Tā sakne – bailes kļūdīties, just kaunu vai vainu, piedzīvot sajūtas, ar kurām reiz bērnībā nebija droši saskarties.
Zemapziņā “ja būšu perfekta, tad būšu mīlēta, droša, pieņemta.”
Kāpēc perfekcionisms nav tik laba lieta, kā reizēm šķiet?
- Tu visu enerģiju izlej citiem, ideāliem, visiem pienākumiem – un paliec tukša.
- Aiz vēlmes būt “labai meitenei” slēpjas bailes izgāzties.
- Aiz vēlmes būt perfektai – bailes nebūt pietiekamai.
Perfekcionisms rada ilūziju par kontroli, bet iekšēji tikai vairo spriedzi un trauksmi.
Un trauksme jau ir izdzīvošanas instinkts – ķermeņa mēģinājums tevi pasargāt no sāpēm, kuras sen neesi atļāvusies just.
Kas notiek dziļāk?
Perfekcionisms kļūst par psihes aizsargmehānismu –
Lai nejustu pamestību, kaunu vai vilšanos, mēs cenšamies būt ideāli, patīkami, vajadzīgi.
Tā ir vēlme pēc mīlestības, kas bieži pārtop par nepārtrauktu pierādīšanu.
Atceries:
Labāk neperfekti, bet īsti, nekā perfekti neizdarīts un nerealizēts.
Tā tu pieradini prātu, ka pasaule nesabrūk, kad tu kaut nedaudz atlaid kontroli.
Sirsnībā Nelda