Psihosomatika kā palīgs skaidrojumam

Mēs bieži jūtam, ka kaut kas nav okey… bet iespējams, izvēlamies to neredzēt.

Ignorējam nogurumu un strādājam pāri resursiem, neapzināti apspiežam emocijas un pielāgojamies citiem. Slimība kļūst par signālu, nevis tikai virspusēju problēmu.

Psihosomatika pēta, kā zemapziņā uzkrātās emocijas ietekmē fizisko veselību. Ja nav līdzsvara starp ķermeni, prātu, emocijām un iekšējo pasauli - rodas diskomforts.

Saaukstēšanās - “Man ir par daudz” (mentāli/fiziski). nepieciešama pauze un atpūta.

Aizsmacis kakls - “pārāk daudz noklusēts”. Neizteikta patiesība, norītas emocijas.

Kakla iekaisums - “nevēlos vairs visu akceptēt”, “man ir līdz kaklam”. Aizsardzības poza. Robežu trūkums.

Klepus: “vēlos izteikt savu viedokli”. Iekšējās spriedzes mehānisms.

Iesnas - “Iekšējas skumjas”, neizteiktas emocijas Vajadzība pēc rūpēm, maiguma (galvenokārt pašam pret sevi). Arī “man kaut kas nepatīk šajā situācijā”.

Aizlikts deguns - “es negribu to sajust/ uztvert”. Grūtības “ieelpot”jeb pieņemt situāciju. Emocionāla noslēgšanās.

Bērnu slimošana kā spogulis vecākiem.

Lai kā to negribētos atzīt, bērni ļoti spēcīgi uztver un “uzsūc” vecāku psihoemocionālo stāvokli un viņš reaģē uz kopējo ģimenes fonu. Un dažreiz bērns ar savu ķermeni parāda to, ko pieaugušie vēl nav pamanījuši sevī. Un, mainot savu iekšējo stāvokli, bieži mainās arī tas, ko redzam ārpusē

Ja jūti, ka vēlies apzināt un mainīt vairāk - izmanto individuālo sesiju

Nelda

Nav komentāru

Komentēt